Vadzītis: Nebiju nekur pazudis

Jau vakar preses konferencē ziņojām, ka mūsu klubs pastiprinās ar bijušo Latvijas izlases spēlētāju Edgaru Vadzīti, kurš pirms gada pārtrauca aktīvā handbolista gaitas. Piedāvājam nelielu interviju ar komandas jaunieguvumu.

Pēdējā gadā vēl spēlējot „ASK/AB.LV” komandas rindās Vadzītis kļuva par Latvijas čempionu, triumfēja AB.LV Latvijas kausa izcīņā, kā arī izcīnīja trešo vietu Baltijas līgā. Pēdējā sezonā Latvijas čempionātā 23 gadus vecais handbolists tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Tāpat mūsu jaunieguvums sekmīgi spēlējis EHF kausa izcīņā, kā arī bijis ilggadējs Latvijas valstsvienības handbolists. Pirms tam spēlētājs vairāk darbojās līnijas spēlētāja pozīcijā, bet pēc tam bija spiests pārkvalificēties par saspēles vadītāju.

– Kas tevi pamudināja atgriezties handbolā?
– Divi iemesli. Nākamgad Ungārijā notiek pasaules studentu čempionāts handbolā, kurā, ja būs iespēja, vēlos piedalīties, tādējādi pieliekot skaistu punktu maģistratūras studijām. Bet „LSPA” komandai pievienojos, jo mani tā visilgstošāk „medīja”. Viņu neatlaidība un piedāvājums mani beigās pārliecināja.

– Pastāsti arī par iemesliem, kas tev jau 22 gadu vecumā lika pamest handbolu?
– Pēc 2007./2008.gada sezonas beigām nolēmu aiziet no handbola, jo biju sevi tajā izsmēlis. Vēl viens aiziešanas iemesls bija vēlme pilnvērtīgi nodoties studijām, kas īsti nebija iespējams, kamēr aktīvi sportoju. Latvijas Universitātē (LU) ieguvu bakalaura grādu jurisprudencē, iestājos maģistratūrā.
Tā kā LU studējošo skaitā nav daudz handbolistu, zināju, ka saņemšu uzaicinājumu tās sastāvā piedalīties Latvijas Studentu sporta spēlēs. Lai šajās spēlēs neizskatītos pavisam neveikli, bija kaut nedaudz jāatsvaidzina iemaņas, un jāmeklē iespēja patrenēties. „LSPA” komandas vadība piedāvāja iespēju trenēties viņu sistēmā. Tā apmēram reizi nedēļā uz turieni arī devos, un beigās kopā ar pārējiem LU studentiem izcīnījām otro vietu, priekšā palaižot tikai to pašu „LSPA” komandu. Tātad sanāk, ka no handbola īsti nemaz nebiju aizgājis.

– Neesi atmetis ideju turpmāko handbolista karjeru turpināt ārzemēs?
– Par to nedomāju. Prioritāte ir veiksmīgi pabeigt studijas. Kad to būšu paveicis, tad domāšu tālāk, tomēr šādu iespēju neizslēdzu.

– Kaut kas mainījies tavas prombūtnes laikā Latvijas čempionātā?
– Pagājušā sezona vairāk vai mazāk tika aizvadīta un noslēdzās līdzīgi iepriekšējām, tāpēc vairāk gribu vērst uzmanību uz šo sezonu, kura solās izvērsties visai interesanta. Ekonomiskās nedienas valstī ir pamatīgi paretinājušas iepriekšējo gadu neapšaubāmā līdera ASK kluba spēlētāju rindas. To redz un zina pārējās komandas, kuras noteikti centīsies izmantot radušos situāciju.
Turklāt ir mainīts čempionāta izspēles formāts, atsakoties no izslēgšanas spēlēm. Līdz ar to katram izcīnītajam punktam čempionātā būs liela nozīme. Tas sacensības padarīs interesantākas gan skatītājiem, gan pašiem spēlētājiem.

– Kāds iespaids radies par „LSPA” treneri Andri Molotanovu?
– Savu ambiciozitāti handbola trenera ampluā Andris Molotanovs jau ir pierādījis, pārņemot Ogres sieviešu komandu un gada laikā aizvedot to līdz Latvijas čempionāta zelta medaļām. Viņš ir lielisks mērķtiecības paraugs, no kura varētu mācīties ikviens jaunais sportists. Domāju, ka, aizvadot pirmo pilno sezonu ar „LSPA” vīriešu komandu (iepriekšējā sezonā trenera amatu pārņēma tās pusē – R.P.), ieguvēji būs gan spēlētāji, gan viņš pats.

– Kāds mikroklimats valda komandā?
– Darboties rosinošs. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, atsevišķās pozīcijās ir parādījusies konkurence uz vietu sastāvā. Tas veicina izaugsmi un nāk par labu komandai kopumā.
Attiecībā par jaunajiem spēlētājiem jāatzīmē, trenerim šogad ir labs materiāls, ar ko strādāt. Patīk, kā treniņos izskatās abi malējie spēlētāji – Arājs un Ērmanis.

– Karjeras laikā esi spēlējis vairākās pozīcijās. Kā tevi izmantos „LSPA”?
– Manis izmantošana laukumā ir atkarīgs no trenera ieskata par to, kā es varu sniegt maksimālo labumu komandai. Principā varu spēlēt jebkurā pozīcijā, tomēr akcents tiks likts uz darbošanos līnijā.

– Ja tevi aicinās spēlēt Latvijas izlasē – piekritīsi?
– Iespēja spēlēt Latvijas izlasē man vienmēr ir bijis liels gods un nekad no šīs iespējas neesmu atteicies. Tāpēc, ja tikšu aicināts, protams, ka spēlēšu.