Molotanova otrais zelts

“LSPA esmu kopš 2000.gada, sākumā kā vārtsargs, tagad – jau otro gadu kā treneris. Visu laiku gribējām un sapņojām būt pirmie, taču ASK vai Dobele bija priekšā. Šogad sapnis ir piepildīts,” šampanieti no uzvalka atloka slaukot smaidīja LSPA handbola komandas galvenais treneris Andris Molotanovs. Piedāvājam portāla parsportu.lv žurnālista Artūra Vaidera interviju ar mūsu treneri.

38:19 ir vairāk nekā pārliecinoša uzvara. Bet puslaiks beidzās14:14. Nenovērtējāt pretiniekus?
Nē, nē. Ar šādu slimību vēl neslimojam. Vienkārši publikai par prieku gribējām veidot ātras, skaistas kombinācijas. Tā, lai pašiem prieks. Taču pretinieki mierīgi stāvēja, neskrēja mums līdz. Izrādījās, ka ar to pietiek. vēl jau neesam tādi meistari, lai vienmēr skaisti būtu arī rezultatīvi. Pēc pārtraukuma sākām spēlēt vienkāršāk, gājām uz priekšu, lauzām un metām. `

Izšķirošajos brīžos labi nospēlēja uzbrukuma līderis Arts Kurmēns, vārtsargs Ivars  Lācis.
Arī šoreiz apstiprinājās tas, ka vārtsargs ir puse no komandas. Viņš paņēma vairākas smagas bumbas, mēs iemetām un atraisījāmies. Jā Kurmēns nospēlēja labi, bet otrajā puslaikā visi spēlēja no sirds.

Uzvara čempionātā sakrīt ar posmu, kad arī LSPA rektors ir handbolists.
Par to prieks, taču, ja būtu spēlējuši kā pirmajā puslaikā, rīt puse būtu izmesta no akadēmijas (smej). Protams, ka mums tā ir laba aizmugure, ka rektors ir handbola cilvēks.

Cik daudz LSPA studentu ir komandā?
Apmēram puse. Arī pārējie ar to ir saistīti. Mums ir izveidojies labs mikroklimats un tagad čaļi paši grib nākt. Treniņos es nekautrējos pieaicināt cita profila speciālistus un puišiem tas patīk.

Kad apjautāt, ka šajā sezonā ir iespēja kļūt par čempioniem?
Jau sezonas sākumā, jo tāds bija izveidojies spēku samērs. Uz šo titulu gājām visai mērķtiecīgi. (ne velti visai komandai bija jau sagatavoti krekliņi – LSPA 2010.gada čempioni – A.V.).

Esat amatieri, vai profesionāļi?
Pusprofesionāļi. Trenējamies četrreiz nedēļā. Diezgan intensīvi. Cenšos aktīvi sekot līdz, piemēram, Zviedrijas handbolam un cenšos daudz ko no tā pārņemt. Finansiālā puse ir tāda kā visā Latvijas sportā.

Cik no tavas komandas varētu kandidēt uz Latvijas izlasi?
Kādi pieci, taču mūsu spēles stils atšķiras no tā, kādu ciena Gulbis un tāpēc viņiem grūtāk iekļauties tajā spēles modelī.

Tu esi kļuvis par unikālu treneri Latvijas handbolā – triju sezonu laikā esi izcīnījis zeltu gan ar sieviešu, gan ar vīriešu komandām.
Prieks par to. Ar Ogres dāmām sāku strādāt vēl pavisam jauns – pēc traumas ātri beidzu spēlēt un sāku trenēt. Ar LSPA zeltam jau ir cits svars un par to liels prieks.

Tomēr šampanieti vairāk lējāt uz grīda nekā mutē?
Šobrīd nav īstais laiks Svinībām. Rītdiena atpūtais, piektdien jau dodamies uz Igauniju uz Baltijas līgas finālu. Pirmā spēle ar Igaunijas šīgada čempioniem.

Pret viņiem noderēs varbūt “skaistais” handbols?
Tad jau redzēsim. Būsim gatavi gan vienam, gan otram variantam. Tāpēc šodienas spēle un emocijas noteikti palīdzēs.

Sev izšķirošajā mačā LSPA ar 38:19 (14:14) pārspēja RTU, uz kuru soliņa sēdēja arī Latvijas handbola “krusttēvs” Harijs Čebrikovs.  LSPA rektors, arī handbolists Jānis Žīdens vairāk uzturējās tribīnēs, tomēr beigās iesoļoja arī komandas ģērbtuvēs.